Ievadam

Visā ledus apskates jautājumā paspēja atkal pieminēt balansierus, man gribētos zināt kurš no rakstītājiem bija klāt lēmuma pieņemšanā? Rakstīju, ka bez LMA tur ir citi paraksti apakšā, tai skaitā LMSF. Ar to nedomāju, ka LMSF būtu pie kaut kā vainīga. Tas, ka LMSF balsoja par izmaiņām kopumā, nebūt vēl nenozīmē, ka organizācija piekrita katram izmaiņu pantam. LMSF iestājās pret globālu balansieru liegumu. Izņēmumam piekrita, jo uzskatīja, ka balansierus ir jēga aizliegt tikai apzīmētās zivju koncentrācijas vietās (tikai tur tie nodara nopietnu ļaunumu), kurās inspektori tad varbūt varētu nodrošināt kontroli. Šodien ir pierādījies, ka jēga šādam aizliegumam nav. Varētu nodarboties ar detaļu restaurāciju un meklēt vainīgo, bet kādu tas dos labumu? Nekļūdās tas, kas neko nedara. Var zīmēt uz nebēdu ļaunos tēlus latviešu tautas literatūrā un kādu vainot visā, bet labums, ja netaisies izcelties uz citu rēķina.

Cēlonis

Ja no notikušā var izsecināt, ka pie visa ir vainīgi 224 makšķernieki, citāts: „ak jā, vēl tiem dažiem simtiem, kuriem stinte stāv pāri saprotamām drošības normām” vai notikušajā koncentrēties uz kašķi starp dažiem cilvēkiem … nožēlojami.

Pārmācīsim žibulētājus, pārgalvīgi makšķernieki jāierobežo, katru gadu viņi slīkst utt. agrākus ierakstus nemeklēju 2011.gadā IeM ministre Linda Mūrniece uzdod atrisināt šo „bļitkotāju problēmu”. Lielākā jezga ir par līcī iepūstajiem ledus gabaliem, jo izglābto skaits uzreiz ir liels, dienestiem jāsadarbojas, helihopterus un nopietnu tehniku glābējiem nākas aizlienēt. Ja neaizliegsim atrasties uz līča ledus šādi gadījumi ir un būs, atšķirība ar labu izziņošanas un brīdināšanas sistēmu glābjamo skaitu var tuvināt nullei. „Bļitkotāju” lieta ir pastāvējusi vienmēr, atšķirība, ka iepriekš valstiski šī lieta ir skatīta pēc būtības. Acīm redzot ir bijusi valstiska izpratne, ka makšķerēšana no ledus ir pietiekoši populārs vaļasprieks un nozīmīgs sporta veids, daudzos sporta veidos vai vaļaspriekos pastāv risks sabojāt veselību, zaudēt dzīvību, tāpēc tos visus aizliegsim?

Uz doto brīdi veiksmīgi ir uzburts pārgalvīgā, mūžam glābjamā, bļitkotāja tēls, saprotams ne bez atsevišķu makšķernieku līdzdalības. Ko tam pretim ir likuši makšķernieki? Dīvāna politika un čatošana neskaitās. Politiķiem un ierēdņiem ar pateicīga tēma, kurā darboties, jo publicitāte garantēta. Katrā ziņā viss ir nonācis tik tālu, ka neizbēgams ir regulējums atrasties uz ledus, jo šādu izeju divas pašvaldības jau ir radušas. Apturēt … nesenāks, apturēt to varēja trīs vai vairāk gadus atpakaļ neļaujot izveidot šo „mūžam glābjamā, bļitkotāja tēlu”. Attiecīgi, ja neticam brīnumiem, jācīnās ar sekām.

Sekas

Nav zināms vai, papildinot saistošos noteikumus, ar makšķernieku pārstāvjiem par kaut ko ir vienojusies Rīgas dome, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija piedalījās VUGD rīkotajā sapulcē un cik sanāca aprunāties, tad nostāju, ka sistēmai jābūt funkcionējošai, novērojumiem patstāvīgiem, izziņošanai operatīvai, nedrīkst prasīt papildus naudu par glābšanas dienestu izmantošanu, jo tas var apdraudēt glābjamo un glābēju dzīvības, sanāca paust. Rezultāts tam visam, jeb divi dažādi risinājumi:

Rīgas dome – soda apmērs EUR 71, ja iesaistās glābšanas dienesti EUR 172 – 350.

Ledus monitoringu veic VUGD. Rīkojumu par īpaši nedrošu ledus stāvokli izdod izpilddirektors.

Dabā, rīkojums tiek izdots 21.12.2013 gadā, atcelts 25.01.2014. 73 personas pārbaudītas, sodīto nav.

Rīkojums atcelts nosakot teritorijas kur vēl aizvien darbojas īpaši bīstama ledus periods.

Informācija bija pieejama Latvijas Vēstnesis, no 13.01.2014 makšķernieku portālos, RD māja lapā.

Jūrmalas dome - – soda apmērs EUR 40.

Ledus monitoringu veic pašvaldība. Rīkojumu par īpaši nedrošu ledus stāvokli izdod izpilddirektors.

Dabā, rīkojums tiek izdots 17.12.2013 gadā, atcelts 24.01.2014. Sodīto nav.

Rīkojums atcelts nosakot teritorijas kur vēl aizvien darbojas īpaši bīstama ledus periods.

Informācija bija pieejama makšķernieku portālos, vēlāk JD māja lapā.

Lūdzu ņemt vērā, ka augstāk minētais ir centieni risināt situāciju, loģiski kļūdu nebūs x novadā, jo tur šo lietu nemaz neizskatīja.

Vēlamais?

Vēlamais, lai viss būtu tāpat kā agrāk. Diemžēl nesanāks. Labs piedāvājums bija noteikt minimālo ledus biezumu, brīdināt makšķerniekus par atrašanos uz plānāka ledus par …. cm. Diemžēl rīkojums tiek attiecināts uz visiem iedzīvotājiem, īsti nevar paļauties, ka visiem būs urbji. To vispār der iegaumēt, pēc makšķerniekiem vadās citi cilvēki. Valsts preventīvus pasākumus saprot atsevišķos gadījumos, tāpēc izskatās, ka ar brīdināšanu netiks cauri. Attiecīgi pieņemot to, ka nebūs tā kā agrāk, kas būtu vēlamais?

Šaubos vai labāku divriteni izdomās, attiecīgi atliek operēt ar esošo. Tas nozīmē, ka katra novada dome šo jautājumu risinās sava novada ietvaros. Apskatot piemērus, nav skaidra metodoloģija kā tiek izvēlētas paraugu ņemšanas vietas. Jo vienas ūdenstilpes ietveros ledus biezuma izmaiņas ir pārāk lielas. Ir skaidrs, ka vienā gadījumā, īsti nestrādā saikne starp ledus biezuma mērītājiem un rīkojuma parakstītāju, nav arī noteikts kas ir īpaši bīstams un kas ir bīstams ledus, otrā gadījumā rīkojuma parakstītāju pieviļ ziņas izplatītājs, jo ziņa par Jūrmalas domes lēmumu parādās ātrāk CL un citos portālos nekā domes mājas lapā. Šis viss ir labojams, ja ir vēlme. Nākamais jautājums ir par to, kas atrodas dabā. Jauki teikt, ka noteikumi jāzina, nezināšana neatbrīvo no atbildības, var nodrošināties ar publikāciju Latvijas Vēstnesī, bet ko darīt, ja cilvēks internetu nelieto, sodīt par to, ka kaut kur, kaut kas ir rakstīts? Pie tam vai sodīt vispār, vai juridiski pareizi ir aizliet personām atrasties un sods ir izeja lai atturētu no darbībām. Ja sods ir neizbēgams, vairuma intereses ir noteikt, ka zīme ir priekšnosacījums, lai piemērotu sodu. Papildus, par ko nosaka sodu skaidrs, bet par ko nosaka papildus sodu (kas nebūtu vēlams) ? Jautājumu nepieciešams izskatīt vispārīgi – maksu ieturēt par jebkuru gadījumu kad iesaistīts glābšanas dienesti, tas ir kaķis kokā, ugunsgrēks, satiksmes negadījums utt. Pēdējais jautājums ko darīt ar vietām, kuras visu ziemu ir īpaši bīstamas? Tā kā tagad ierakstīt rīkojumā, kuru nav zināms vai kāds izlasīs vai paredzēt šādas vietas nodrošināt ar patstāvīgām zīmēm. Vēl varētu diskutēt par maksimālo soda apmēru, atkārtošos, ja tas ir neizbēgams un dēļ faktiskā skaita, kam izveido sistēmu, lietderīgāk ir tērēt līdzekļus preventīvi informatīviem pasākumiem, nevis mērījumiem, zīmju maiņām un sodīšanai.

Tiem, kurus nepārstāv

Var saprotams ignorēt, teikt, ka lieta ir pārspīlēta, vainot visā žurnālistus, politiķus, ja kādam ir vēlme var sameklēt vēl kādu vainīgo. Ņemot vērā, ka ir precedenti, izbēgt no ierobežojumiem nesanāks. Dotajā brīdī viss ir jau noticis un vienīgā iespēja ir censties nesalaist visu grīstē. Kaut ko darīt vajadzēja X gadus atpakaļ, kad sākās šī ļaunā žibulētāju epopeja. Skumji, ka cilvēki, kurus vieno vaļasprieks, kas mierīgi varētu savākties lai dibinātu partiju un balsojot par savējiem aizstāvēt savas tiesības visaugstākā līmenī nevar izveidot organizāciju, kas aizstāv viņu intereses. Patiesība ir tāda, ka tie, kas sakām nevienam nav uzticējuši sevi pārstāvēt, var arī turpmāk paļauties, ka mūžīgi sanāks rēķināties ar sekām.